Amosa grāmata, Chapter 8

1. Dievs Tas Kungs lika man skatīt šādu parādību. Un redzi, tur bija grozs, un tajā bija ienākušies augļi.    2. Un Viņš man jautāja: "Ko tu redzi, Amoss?" Es atbildēju: "Grozu un tajā ienākušos augļus." Tad Tas Kungs man teica: "Manai Israēla tautai ir pienācis gals, Es turpmāk vairs nemaz nebūšu saudzīgs pret to.    3. Tanī dienā dziesmas pilīs pārvērtīsies par kaukšanu; visās vietās gulēs daudz miroņu, kurus klusībā tur nometīs." - Tā teica Tas Kungs.    4. Uzklausiet šo vēsti, jūs, kas nomācat nabago un izdeldējat zemes bēdu ļaudis,    5. jūs, kas sakāt: "Kad tad nu jaunais mēness būs pāri, ka varam pārdot labību, un kad būs pagājis sabats, ka varam atvērt labības klētis, samazinot mēru, paaugstinot cenu un viltojot svaru,    6. ka beidzot mēs varētu nopirkt nabagos par naudu un trūcīgos par pāri kurpju un pelavas pārdot par graudiem?"    7. Pret šādu Jēkaba augstprātību Tas Kungs ir sacījis, zvērēdams: "Tiešām, visus šādus viņa darbus Es nekad neaizmirsīšu!"    8. Vai šā iemesla dēļ nebūtu jānodreb zemei un visiem tās iedzīvotājiem jāizsamist? Tiešām, zemei tad būtu jāpārplūst kā Nīlai, tai būtu jāpaceļas un jānokrītas kā Ēģiptes straumei!    9. "Un notiks tanī dienā," saka Dievs Tas Kungs, "Es likšu saulei norietēt jau pusdienas laikā un likšu tumsai nākt pār zemi visgaišākā dienas stundā.    10. Es visas jūsu svētku dienas pārvērtīšu sēru dienās un visas jūsu dziesmas raudu dziesmās; Es ietērpšu jūsu gurnus maisu drānās, Es likšu mesties jūsu galvām plikām; Es likšu jums visiem pārdzīvot sēras, kādas izjūt cilvēks sava vienīgā dēla nāves dēļ. Un visu šo lietu gals būs rūgta nelaimes diena!    11. Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, visvarenais Dievs, Es sūtīšu zemē badu, ne maizes badu, nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt Tā Kunga vārdus.    12. Lai viņi skraidītu grīļodamies no vienas jūras līdz otrai, no ziemeļiem pret austrumiem un meklētu pēc Tā Kunga vārda - un tomēr to neatrastu.    13. Tai pašā dienā slāpju mocītas saļims skaistās jaunavas un brašie jaunekļi,    14. kas tagad zvēr pie Samarijas lāsta un saka: tik tiešām, ka tavs Dievs dzīvo, Dan! Tik tiešām, ka pareģe dzīvo Bēršebā! - Jo tie kritīs un nekad vairs nepiecelsies."