2 Mozus grāmata, Chapter 11

1. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes. Kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš jūs pat dzītin aizdzīs no šejienes.    2. Runā jel, tautai dzirdot, lai ikviens vīrs no sava kaimiņa un ikviena sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas."    3. Un Tas Kungs ļaudīm parādīja labvēlību ēģiptiešu acīs, un arī pats Mozus bija jo liels Ēģiptes zemē faraona kalpu acīs un tautas acīs.    4. Un Mozus sacīja: "Tā ir sacījis Tas Kungs: ap pusnakti Es apstaigāšu Ēģipti,    5. un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē - no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimtā līdz kalpones, kas aiz maltuves, pirmdzimtajam - un visu liellopu pirmajie.    6. Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav bijusi un turpmāk nebūs.    7. Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka Tas Kungs dara atšķirību starp israēlieti un ēģiptieti.    8. Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un zemosies manā priekšā, sacīdami: aizej tu un visa tauta, kuru tu vadi, - un tad es aiziešu." Un viņš aizgāja no faraona lielās dusmās.    9. Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Faraons neklausīs jums, lai Manu brīnumu skaits kļūtu vēl lielāks Ēģiptes zemē."    10. Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus faraona priekšā; bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla bērnus no savas zemes.