Ecehiēla grāmata, Chapter 24

1. Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds:    2. "Cilvēka bērns, pieraksti sev dienas vārdu, šīs dienas vārdu, jo taisni šodien Bābeles ķēniņš ir pienācis tuvu klāt Jeruzālemei un uzsācis tās aplenkšanu.    3. Stāsti šai pretestības pilnajai ciltij šādu līdzību: tā saka Dievs Tas Kungs: liec podu uz uguns, uzliec to labi un ielej arī ūdeni.    4. Ieliec tajā arī visus gaļas gabalus, tikai labus, cisku un pleci, un pildi to ar izlasītiem kauliem.    5. Ņem vienu no labajām avīm, iekurini zem kauliem podā uguni ar malku, lai krietni vārās, lai kauli labi izvārās.    6. Tādēļ arī saka Dievs Tas Kungs: bēdas šai asins aptraipītajai pilsētai, šim sarūsējušam podam, ko rūsa neatstāj! Izņem pa vienam, gabalu pa gabalam, ārā no tā bez izvēles,    7. jo pilsētas izlietās asinis ir vēl tās vidū, viņa tās izlējusi uz kailas klints un ne uz zemes, kur pīšļi tās varētu pārklāt.    8. Lai parādītu Savas dusmas un atriebtos, Es arī liku visām tās izlietajām asinīm tecēt uz klints, ka tās netiek apklātas.    9. Tādēļ arī saka Dievs Tas Kungs: bēdas šai ar asinīm aptraipītajai pilsētai! Arī Es sakraušu ugunskuram lielu malkas grēdu!    10. Atnes daudz malkas, iekurini uguni, izvāri gaļu, savāri labi arī viru un pieliec smaržīgu sāli un garšvielas, arī kauli labi lai savārās - līdz pat piedegšanai.    11. Pēc tam liec tukšo podu tieši uz gailošām, kvēlojošām oglēm, lai tā varš sakarst, netīrumi nodeg un iztvaiko un tā rūsa nozūd.    12. Bet veltīgas pūles: rūsa nepazūd, tā paliek uz tā sienām arī ugunī.    13. Tavas kauna pilnās nešķīstības dēļ, tāpēc ka Es tevi gribēju šķīstīt, bet tu nekļuvi šķīsta, tad arī turpmāk tu nebūsi vairs šķīsta, kamēr Es nebūšu apmierinājis Savas dusmas, tās izgāzdams pār tevi.    14. Es, Tas Kungs, to sacīju, un tā tas arī notiks; Es to piepildīšu bez žēlastības un līdzcietības, bez kādas saudzības, un Es no tā neatkāpšos. Tevi tiesās pēc tavām gaitām un visiem taviem darbiem," - tā saka Dievs Tas Kungs.    15. Atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:    16. "Cilvēka bērns, redzi, Es atņemšu tev tavu acu jaukumu ar kādu gadījumu. Bet tev nebūs skumt un raudāt, nedz asaras liet.    17. Klusībā tu vari nopūsties, bet nerīko sēru atceri. Uzliec savu galvassegu un apvelc savas kurpes kājās. Neaizklāj savu bārdu un neēd to sēru maizi, ko tev piesūta."    18. No rīta es vēl runāju uz tautu, bet vakarā jau nomira mana sieva. Un es darīju nākamā rītā, kā man bija pavēlēts.    19. Kad tauta man jautāja: vai tu mums nepaskaidrosi, kāda tam nozīme mums, ka tu tā rīkojies? -    20. tad es tiem atbildēju: "Pār mani nāca Tā Kunga vārds:    21. saki Israēla namam: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es ļaušu likt negodā Savu svētnīcu, jūsu lepnumu, jūsu acu jaukumu, jūsu sirdsprieku. Jūsu dēli un meitas, kurus jūs tur atstājāt, kritīs zobenam par upuri.    22. Tad jūs darīsit tā, kā Es daru: jūs seju neapsegsit un sēru maizi, ko jums piesūta, neēdīsit.    23. Jūsu galvassega būs jums galvā un jūsu kurpes kājās, un jūs neskumsit un neraudāsit, bet sabruksit savos noziegumos un nopūtīsities cits par citu.    24. Tā Ecēhiēls būs jums par zīmi, lai jūs darītu, kā viņš darījis, un, kad tas notiks, jūs arī atzīsit, ka Es esmu Dievs Tas Kungs.    25. Un tu, cilvēka bērns, ievēro labi: tanī dienā, kad Es tiem atņemšu viņu stipro nocietinājumu, viņu lepnumu un prieku, viņu acu jaukumu un viņu sirds ilgas, viņu dēlus un meitas,    26. tanī dienā ieradīsies pie tevis kāds bēglis, kas būs izglābies, lai tev pašam to pastāstītu.    27. Tanī pašā dienā tava mute atdarīsies reizē ar bēgļa ierašanos, un tu atkal runāsi un nebūsi vairs mēms. Tā tu būsi tiem par zīmi, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."