1. Tad ķēniņš valdīs pēc taisnības, un valsts vadītāji spriedīs taisnu tiesu.
2. Tie ikviens būs kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē.
3. Tad redzīgo acis nebūs aptumšotas un dzirdīgo ausis klausīsies uzmanīgi.
4. Vieglprātīgo sirds būs sapratīga, un nerunātīgo stostīgā mēle runās skaidri.
5. Neprašu vairs nesauks par dižciltīgu un blēdi par cienījamu cilvēku.
6. Jo zemisks cilvēks runā nelietību, un viņa sirds dzenas uz ļaunu; viņš dara negantību un runā melus pret To Kungu; viņš atrauj izsalkušam maizi un izslāpušam ūdens malku.
7. Līdzīgs ir blēdis - viņa tieksmes ir ļaunas, viņa rīcības paņēmieni ir noziedzīgi, viņa gars pilns viltīgu nolūku, lai ar melu valodu kaitētu nabagam, pat kur nabagais meklē savu taisnību.
8. Bet, kam goda prāts, tā domas ir šķīstas, un viņš arī turas pie tām.
9. Jūs bezrūpīgās sievas, uzklausait manus vārdus! Jūs savā pašpaļāvībā nesatricināmās meitas, iegaumējiet labi, ko es jums saku!
10. Pēc gada un dažām dienām jūs, pašpaļāvības pilnās, drebēsit, jo vīnogu ražas nebūs, neievāks arī dārza augļus!
11. Drebiet, jūs bezrūpīgās, un trīciet, jūs pašpārliecinātās! Izģērbieties, novelciet savas drēbes un apvelciet ap saviem gurniem sēru pārsegus!
12. Vaimanādamas sitiet pa savām krūtīm skaisto druvu un auglīgo vīnakoku dēļ,
13. manas tautas druvu dēļ, ko nomāc ērkšķi un dadži, ak, un grezno namu un priekiem bagātās pilsētas dēļ,
14. jo pilis ir atstātas, pilsētas troksnis apklusis, pils pakalni un izlūktorņi kļuvuši par paslēptuvēm, par mitekli meža ēzeļiem un par ganībām ganāmiem pulkiem,
15. līdz kamēr pār mums taps izliets Gars no augšienes. Tad tuksnesis kļūs par augļu dārzu, un dārzs būs kā mežs.
16. Tad tiesības mājos tuksnesī un taisnība augļu dārzā.
17. Un taisnības auglis būs miers un taisnības panākums - klusums un drošība mūžīgi.
18. Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos.
19. Bet krusas negaiss būs, kad mežs kritīs un pilsēta nogrims pīšļos.
20. Labi jums, kas jūs sējat visur pie ūdeņiem un vēršu un ēzeļu kājas varat brīvi palaist vaļā!
| 
