1. Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā.
2. Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas,
3. un sacīja: "Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi,
4. jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!"
5. Kad daži norādīja uz Templi, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, Viņš sacīja:
6. "Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs."
7. Tad viņi Tam vaicāja: "Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?"
8. Viņš sacīja: "Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, - un: laiks ir atnācis, - bet nesekojiet viņiem!
9. Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals."
10. Tad Viņš sacīja: "Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11. lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12. Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ.
13. Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14. Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15. Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt.
16. Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs.
17. Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ.
18. Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19. ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!
20. Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.
21. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22. jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23. Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24. no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti.
25. Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies.
26. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas."
29. Un Viņš tiem teica līdzību: "Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus,
30. kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu.
31. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.
32. Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis.
33. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs!
34. Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;
35. jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā."
37. Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu,
38. bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.
| 
