1. Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības
2. piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu,
3. mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību,
4. lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi.
5. Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas, un, kas ir prātīgs, tas ļaujas sev ko sacīt,
6. lai viņš šīs pamācības un to īsto izpratni uztvertu pareizi, tāpat arī zinīgo vīru mācības un viņu paraugus.
7. Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību.
8. Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību!
9. Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam.
10. Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.
11. Ja viņi saka:"Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem!
12. Mēs taisāmies viņus aprīt dzīvus, kā to dara elle, un sirdsskaidros pazudināt, it kā viņi jau ar vienu kāju kapā stāvētu!
13. Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu!
14. Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!"
15. Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas!
16. Jo viņu kājas skrien ļaunumam pretī un steidzas, lai izlietu asinis.
17. Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā,
18. bet viņi kāro pēc pašu asinīm un tīko paši pēc savas dzīvības.
19. Tā klājas negaušiem, kuri dzenas pēc negoda peļņas; viņu skopums un negausība atņem dzīvību viņiem pašiem.
20. Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij;
21. tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā:
22. "Cik ilgi jūs, nejēgas, mīlēsit vieglprātību, cik ilgi zobgaļiem patiks visu apsmiet un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23. Veltījiet labāk savu uzmanību manai pārmācībai! Redzi, es gribu jums izpaust sava gara centienus un darīt zināmus savus vārdus.
24. Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis,
25. un kad jūs nicināt manus padomus un nebēdājat par manu pārmācību,
26. tad es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties,
27. un, kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss un kad jūs vispār pārņems likstas un bēdas,
28. tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs.
29. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā,
30. ka viņi negribēja manu padomu un nonicināja manu pārmācību;
31. tad lai nu viņi bauda no sava ceļa augļiem un lai atēdas paši sava padoma.
32. Jo, ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un ģeķus pazudina viņu pašu pārgalvība.
33. Bet, kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes."
| 
