1. Šie ir Lemuēla, Masas ķēniņa, vārdi un pamācība, ko viņam devusi viņa māte.
2. Ak, mans izredzētais, ak, tu mans miesīgais dēls, kura dēļ es esmu devusi solījumus un pēc kura es tik karsti kādreiz esmu ilgojusies!
3. Neizšķied savus spēkus ar sievām un neej tos ceļus, pa kuriem viņas ķēniņus aizved pazudināšanā.
4. Ak, Lemuēl, ne ķēniņiem, tiešām, ne ķēniņiem klājas dzert vīnu, nedz arī valdniekiem kādus stiprus dzērienus iekārot!
5. Viņi var sākt dzert un aizmirst tiesu un taisnību, un pārvērst par ļaunu visu nelaimīgo ļaužu stāvokli.
6. Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, un dodiet vīnu noskumušām sirdīm,
7. lai viņas dzer un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi.
8. Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!
9. Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!
10. Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.
11. Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
12. Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.
13. Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.
14. Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.
15. Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.
16. Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīnadārzu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.
17. Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.
18. Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību, viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.
19. Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.
20. Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.
21. Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.
22. Viņa darina pati sev segas, smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.
23. Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecajiem sēž.
24. Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu.
25. Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.
26. Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.
27. Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā.
28. Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu:
29. "Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!"
30. Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina.
31. Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!
| 
