1. Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma (pēc "Rītausmas stirna").
2. Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!
3. Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru!
4. Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām.
5. Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi.
6. Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.
7. Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts.
8. Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu:
9. "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts."
10. Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts.
11. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.
12. Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz!
13. Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši.
14. Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva.
15. Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks.
16. Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis.
17. Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas.
18. Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku.
19. Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus.
20. Neesi tik tālu, ak, Kungs, Tu mans spēks, steidzies palīgā!
21. Izglāb manu dvēseli no zobena, manu dzīvību no suņu varas!
22. Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem!
23. Tad es paudīšu Tavu Vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu:
24. "Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams!
25. Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca."
26. Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas.
27. Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs. Jūsu sirdis lai dzīvo mūžīgi!
28. Lai To Kungu piemin un pie Viņa atgriežas visas zemes malas, tautu tautas lai zemojas Viņa priekšā un lai Viņu pielūdz,
29. jo Tam Kungam pieder valstība, Viņš ir valdnieks pār tautām.
30. Arī tie lai zemojas Viņa priekšā, kas dus zemes klēpī, Viņu lai pielūdz visi, kas kļuvuši par pīšļiem.
31. Lai par To Kungu stāsta nākamajām paaudzēm un par Viņa taisnību, ko Viņš darījis, lai sludina radu radiem.
32. Viņi nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
| 
