1. Dziedātāju vadonim uz cītarām. Dāvida mācības dziesma.
2. Sadzirdi, ak, Dievs, manu lūgšanu un neesi nedzirdīgs pret manas sirds nopūtām!
3. Ievēro mani un uzklausi mani! Es maldos apkārt savā nemierā, es nemitīgi smagi nopūšos,
4. tāpēc ka ienaidnieki trokšņo un bezdievīgie plosās, jo viņi izgāž ļaunumu uz mani un apkaro mani savās dusmās.
5. Mana sirds sažņaudzas manās krūtīs, un nāves bailes mani ir sagrābušas.
6. Baiļu trīsas un drebuļi mani pārņēmuši, un šaušalas mani stindzinājušas.
7. Es izsaucos:"Kaut man būtu spārni kā balodim! Es aizlaistos un nomestos, kur man būtu miers."
8. Redzi, es gribētu aizlaisties tālu un apmesties tuksnesī. (Sela.)
9. Es steigtos un meklētu paglābties no bargās vētras un aukas.
10. Iznīcini, Kungs, viņu nodomus, sajauc viņu valodu, jo es redzēju varas darbus un nesaskaņas pilsētā.
11. Dienu un nakti tādas lietas noris arī uz tās mūriem, un netaisnība un varas darbi notiek tāpat tās vidū,
12. negantība ir tās iekšienē, pārestība un viltus neizzūd tās tirgos.
13. Taču tas nav ienaidnieks, kas mani nievā,- to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas saslejas pret mani,- no viņa es paslēptos;
14. nē, bet tas esi tu - cilvēks man līdzīgs - mans draugs un uzticīgais biedrs,
15. ar kuru mīļi satikāmies un kopā gājām Dieva namā.
16. Lai nāve viņus aizrauj, ka viņi dzīvi nobrauc ellē! Jo ļaunums mīt viņu namos, viņu sirdīs.
17. Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izglābs.
18. Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.
19. Viņš atsvabinās manu dvēseli no tiem, kas lielā pulkā ir ap mani, un dos man mieru, ka neviens man nespēs tuvoties.
20. Dievs klausīs mani un pazemos viņus, mūžīgais valdnieks (sela), kas no mūžības sēž Savā goda krēslā. Taču viņi neatgriežas un nebīstas Dieva.
21. Viņi izstiepj roku pret saviem draugiem un lauž savu derību.
22. Glumāka par sviestu ir viņu mutes valoda, bet sirdī ir karš. Viņu vārdi ir maigāki par eļļu, bet patiesībā tie ir kaili zobeni.
23. Met savu nastu uz To Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus nemūžam taisnajam šaubīties.
24. Bet Tu, ak, Dievs, iegrūdīsi viņus dziļākā iznīcības bedrē! Asinskārīgie un viltīgie vīri nedzīvos ne pusmūžu. Bet es paļaujos uz Tevi!
| 
