Cakarijas grāmata, Chapter 2

1. Un tad es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un raugi - tur bija četri ragi.    2. Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: kāda tiem nozīme? - viņš man atbildēja: tie ir tie ragi, kas izklīdināja Jūdu, Israēlu un Jeruzālemi.    3. Un tad Tas Kungs man rādīja četrus kalējus.    4. Tad es jautāju: ko viņi darīs? Viņš man atbildēja: viņi ir nākuši, lai iebiedētu tos ragus, kas Jūdu tā izklīdināja, ka Jūda vairs neiedrošinās pacelt uz augšu savu galvu, un līdz ar to lai aplauztu ragus tautām, kas savu ragu ir pacēluši pret Jūdu, lai to izklīdinātu.    5. Un, kad es atkal pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, tad redzi, kāds vīrs turēja mērījamo auklu savā rokā.    6. Kad es viņam jautāju: kurp tu ej? - viņš savukārt atbildēja man: lai uzmērītu Jeruzālemi un redzētu, cik garai un platai tai jābūt.    7. Un raugi, eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā, un kāds cits eņģelis gāja viņam pretī    8. un sacīja viņam: steidzies un saki šim jauneklim: Jeruzālemi apdzīvos bez kādiem mūriem liels daudzums ļaužu un lopu, kas atradīsies tajā.    9. Un Es pats būšu, saka Tas Kungs, tai visapkārt par ugunīgu mūri, un Es parādīšos tās vidū lielā Savā godībā.    10. Klau, klau! Bēdziet projām, no ziemeļu zemes, saka Tas Kungs, jo Es jūs izkaisīšu visos četros vējos zem debesīm, saka Tas Kungs.    11. Klau, Ciāna, kas tu dzīvo pie Bābeles meitas, steidzies projām!    12. Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņš mani sūtījis, lai iegūtu jaunu godu tautu starpā, kas jūs aplaupīja, jo, kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam.    13. Jo redzi, Es pacelšu Savu roku pret viņiem, un viņiem būs jākļūst par laupījumu saviem tagadējiem kalpiem; un tad jums kļūs skaidrs, ka mani ir sūtījis Tas Kungs Cebaots.    14. Priecājies un esi līksma, Ciānas meita! Jo redzi, Es nākšu un dzīvošu tavā tuvumā, tā saka Tas Kungs,    15. un tai laikā daudzas tautas piegriezīsies Tam Kungam un kļūs par Manu tautu, un Es dzīvošu tavā vidū; un tad tu atzīsi, ka Tas Kungs Cebaots mani pie tevis sūtījis.    16. Un Tas Kungs iegūs Jūdu par Savu mantojuma tiesu svētajā zemē un izraudzīs Sev atkal Jeruzālemi.    17. Lai klusu ir visa ar miesu apveltītā radība Tā Kunga priekšā! Jo Viņš jau ir izgājis no Sava svētā mājokļa.